Pirts Košraga ,,Dzintarkrastos”
Draugi, ierosmi aprakstīt Pirtiņas uzcelšanu rosināja Signes k-dze Maizes svētku dienās, lai papildinātu,,Košraga” stāstus. Lasiet!
Kad ar Sandru ieradāmies Košraga ,,Dzintarkrastos” ,saimniece Klāra un Veczīverts labprāt stāstīja par Ciema ļaudīm, viņu dzīves gājumus, kur dzīvoja, ar ko nodarbojās, par savstarpējām attiecībām.
Manu uzmanību piesaistīja ļoti vajadzīga ikdienas procedūra-mazgāšanās. Kā noskaidrojās pēc Klāras- pirtiņa šeit nekad nav bijusi, sestdienās dūšīgi kurināja plīti, sildīja ūdeni ,virtuvē ienesa varenu vannu, visi pēc kārtas kāpa tajā, ziepējās, berzās, mainīja ūdeni.
Vanna!!!
Klāra teica-ciemā tikai divas pirtis-netālu kaimiņos ,,Gulbjos” ,kur tagad saimniekoja Pēteris Zeile ar Valiju un ,,Valdama”-saimnieks Johans Helds, prasmīgs amatnieks ar zelta rokām.
Mani izbrīnīja, ka Vecsaimniekiem Teodoram Skadiņam ,,Anduļos” nebija pirts, un Voldiņš , kad tikāmies nedēļas nogalē, teica-jāiet mājā, jākurina plīts, jāsilda ūdens baļļai.
Kādas pārreizes tieši ,,pirts vakarā” uzkūlos ,,Anduļos” , virtuvē kūpēja garaiņi, redzēju- Voldiņš sēž varenā koka mucā ziepējas, beržas, netālu uz taburetes atvērta alus pudele.
Kādu laiku mūs ,,izglāba”- kaimiņš Pēteris, ,,Gulbjos” sestdienās kurināja pirti , aicināja pievienoties. Mūsu devums- ar ratiem vedām saimnieku sauso bērza malku. Pēteris kurināja, sagatavoja bērzu, piparmētru uc. slotas. Jāpiezīmē, Kaimiņš dzimis Latgalē, no bērnības- pirts rituāls svēta lieta!
Kad vairākas vasaras pavadījām Līvu krastā, mums parādījās Dvīņi-Māris, Guna, nopietni sākām apspriest Pirts vajadzību, īpaši to jutām, atbraucot rudeņos vai pavasaros.
Apbraukāju, apskatījos, izbaudīju vairākas pirtis -nolēmu- kurtuvi ar akmeņiem iekšā, lai, sēžot uz lāvas, varētu sajust īstu smaržu. Karkasu vajadzētu no apaļkokiem, savienot ar koka tapām, drīvēt ar sūnu, lubiņu jumts.
Apaļkokus iegādājamies no Slīteres krājumiem ar Intas palīdzību, viņai bija pazīstams Bauskas virsmežzinis Ēriks sakontaktēja ar Slīteres kolēģi ,kas atļāva nopirkt mežā iezīmētās priedes, bet pašiem vajadzēja zāģēt. Nedēļu pavadīju mežā, simpātiska mežstrādnieka Leitendorfa vadībā ,,laidu” priedes kokus ar zviedru benzīnzāģi, atzaroju, sagatavoju 6m garus. Ar zirgu tos atvilka līdz ceļam, tad ar traktoru uz ,,Dzintarkrastiem”, mizojām, sakrāvām kaudzē, lai žūst.
Projektā aktīvi iesaistījās mans kolēģis, draugs Dakteris Valdis Vītols, Švāģeris Andrejs, Kaspars, protams Sandra ar Dvīņiem! Klāra ar Veczīvertu uzmundrināja.